67038800

Meklēt

Ātrās saites

Bezmaksas e-pakalpojumi

Sadarbības partneri

Darbības jomas - Būvju un telpu grupu kadastrālā uzmērīšana

Būvju un telpu grupu kadastrālā uzmērīšana


Būves (ēkas, tajā esošo telpu grupu un inženierbūves) kadastrālā uzmērīšana (turpmāk – uzmērīšana) ir viena no nekustamā īpašuma objekta (ēkas, tajā esošo telpu grupu un inženierbūves) noteikšanas darbībām, kuras rezultātā tiek iegūti objekta raksturojošie dati.

Uzmērīšanas mērķis ir iegūt kadastrālās uzmērīšanas dienā faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu informāciju, kas nepieciešama būves teksta datu un telpisko datu reģistrācijai un aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Uzmērīšanas procesu reglamentē 2005.gada 1.decembrī Saeimā pieņemtais Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums (stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī ar pēdējiem grozījumiem 2012.gada 11.aprīlī) un Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.48 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (stājās spēkā 2012.gada 26.janvārī).


Uzmērīšanu var ierosināt Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedzot iesniegumu un pievienojot normatīvajos aktos noteiktos dokumentus:
  • Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētās personas;
  • nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, — tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts;
  • persona, kura iesniegumā zvērinātam notāram ir izteikusi gribu pieņemt mantojumu, uzrādot šā iesnieguma norakstu, — attiecībā uz būvi vai telpu grupu bez tiesībām ierosināt būves dzēšanu;
  • vietējā pašvaldība, ja tā nav kadastra subjekts (ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta vai tādas zemes vienības daļas noteikšanu, kuru saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” apliek ar nekustamā īpašuma nodokli).

Uzmērīšanu uzsāk, pamatojoties uz ierosinātāja iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem:
  • vienu no likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina būves vai telpu grupas tiesisku iegūšanu;
  • pašvaldības būvvaldes izdotu dokumentu (izziņu, būvatļauju u.c.) par jaunbūvi, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums;
  • inženierbūves pasi un reģistrācijas apliecību, ja normatīvie akti to paredz (inženierbūves reģistrēšanas gadījumā var pievienot dokumentu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā kopā ar ekspluatācijā pieņemtās ēkas projekta dokumentāciju, kurā norādītā vai attēlotā inženierbūve ir identificējama ar būvi, par kuru ierosināta noteikšana);
  • iesniedz inženierbūves datu deklarāciju, kurai pievieno grafisko pielikumu un kādu no iepriekšējos punktos minētajiem dokumentiem, ja tas ir ierosinātāja rīcībā;
  • papildus ierosinātājs uzrāda šādus dokumentus (ja tie ir ierosinātāja rīcībā):
    • būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti vai, ja būvprojekts ir apstiprināts – ģenerālplānu, paskaidrojuma rakstu ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju), stāva plānu ar pievienotu telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju, būves garengriezuma un šķērsgriezuma plānu;
    • aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;
    • inženierbūves pasi un reģistrācijas apliecību, ja normatīvie akti paredz inženierbūves reģistrāciju;
    • citu valsts vai pašvaldības iestāžu izdotu vai apstiprinātu dokumentu (piemēram, lēmumu, izziņu, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotu un pašvaldības būvvaldes apstiprinātu informāciju), kas satur norādes par būves, telpu grupas vai telpas apjoma rādītājiem, lietošanas veidiem, būvniecības vai ekspluatācijā pieņemšanas gadiem;
    • normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izgatavotu zemes robežu plānu, topogrāfisko plānu, situācijas plānu vai izpilduzmērījumu dokumentu, kurā grafiski attēlota zemes vienībā esošā inženierbūve un tās apjoma rādītāji, ja ierosinātāja rīcībā nav būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātas vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma kartes vai būvprojekta;
  • Lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu uzbūvētu būvi, ja Kadastra likuma 13.panta otrās daļas noteiktajā termiņā - sešu mēnešu laikā pēc būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās [izņemot gadījumus, kad būvniecība nav uzsākta, par būvniecību uzsākta tiesvedība vai kad būvniecība ir pārtraukta (apturēta)] nav ierosināta būves reģistrācija, vietējā pašvaldība, ja tā nav kadastra subjekts, var iesniegt:
    • ēkas datu deklarāciju (ēkas datu deklarācijai pievieno citu valsts vai pašvaldības iestāžu izdotu vai apstiprinātu dokumentu (piemēram, lēmumu, izziņu, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotu un pašvaldības būvvaldes apstiprinātu informāciju), kas satur norādes par būves, telpu grupas vai telpas apjoma rādītājiem, lietošanas veidiem, būvniecības vai ekspluatācijā pieņemšanas gadiem, ja tas ir pašvaldības rīcībā, un grafisko pielikumu);
    • inženierbūves datu deklarāciju par inženierbūvi, kuru saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” apliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

Kadastrāli neuzmēra:
  • ēku, ja tai nav vismaz viena konstruktīvi izbūvēta ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota iekštelpa (izņemot jaunbūves pamatus, valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupas, kā arī ēkas, kurām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas iekštelpas, bet apsekošanā apvidū konstatēts, ka tās nav saglabājušās, aktualizē informāciju par telpām atbilstoši faktiskajai situācijai apvidū, norādot attiecīgos ārtelpu veidus.)
  • ēku un telpu grupu, kuras iekštelpu lielākais augstums ir mazāks par 1,60 metriem;
  • ēkas bēniņus;
  • iekārtu, kas saskaņā ar būvju klasifikāciju nav klasificējama kā būve;
  • meliorācijas būvi bez ēkas pazīmēm, tai skaitā ceļu, dambju, aizsprostu un zivju dīķu notekas un caurtekas;
  • inženierbūves pamatus, ja nav izbūvētas vai ir sagruvušas pārējās inženierbūves konstrukcijas;
  • ēkas iekšējās kontūras robežās esošos inženiertīklus (inženierkomunikācijas), kā arī uz ēkas jumta esošās inženierbūves.
Uzmērīšanā informāciju iegūst:
  • apsekojot būvi apvidū un veicot mērījumus, fiksējot vizuāli nosakāmus būvi raksturojošus rādītājus un veicot aprēķinus;
  • izmantojot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus, ierosinātāja iesniegtos dokumentus un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus.
  • Būves kadastrālajā uzmērīšanā iegūtie dati tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, rezultātā nodrošinot aktuālu informāciju par būvēm un telpu grupām

Ēkas ārējā apsekošanā:
  • nosaka - stāvu skaitu, ārējos apjoma rādītājus, ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā, pamatu, ārsienu (karkasu), pārsegumu un jumta (turpmāk - konstruktīvie elementi) materiālu un nolietojuma pazīmes, konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu;
  • iegūst ēkas attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru, nodrošinot, lai attēlos būtu redzamas visas ēkas fasādes.

Ēkas iekšējā apsekošanā:
  • veic telpu uzmērīšanu;
  • nosaka konstruktīvo elementu materiālu, konstruktīvo elementu nolietojuma pazīmes, konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu, ēkas stāvu skaitu.

Uzmērīšanu izpilda šādos termiņos:
  • līdz 22 darbdienām vai rakstiski ar ierosinātāju vienojoties par ilgāku izpildes termiņu, kadastrāli uzmērot ēku ar kopējo būvtilpumu, lielāku par 5000 m3 un inženierbūvi;
  • līdz 15 darbdienām kadastrāli uzmērot ēku ar kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3 un valsts noslēpuma statusam atbilstošu ēku un telpu grupu, kā arī aktualizējot ēkas nolietojuma procentu;
  • līdz 10 darbdienām - veicot pārējās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības bez apsekošanas apvidū;
  • līdz 5 darbdienām - veicot atsevišķās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības bez apsekošanas apvidū:
    • būves galvenā lietošanas veida, telpu grupas lietošanas veida vai būves tipa, būves vai telpu grupas labiekārtojumu, būves vai telpu grupas ekspluatācijā pieņemšanas gada aktualizācija, pamatojoties uz ierosinātāja iesniegtajiem dokumentiem - projekta dokumentāciju, aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, citu valsts vai pašvaldības iestādes izdotu vai apstiprinātu dokumentu;
    • inženierbūves nolietojuma aktualizāciju.

 
Ierosinātājs nodrošina iespēju veikt būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū ar Valsts zemes dienesta teritoriālo struktūrvienību saskaņotā laikā, ja:
  • būves kadastrālās uzmērīšanas ietvaros nepieciešams veikt objekta apsekošanu apvidū;
  • Valsts zemes dienests triju mēnešu laikā pēc būves kadastrālās uzmērīšanas veic darbu kvalitātes kontroli;
  • ierosinātājs apstrīd darbu izpildes rezultātus.


Uzmērīšanas darbu izpildi aptur:
  • uz laiku līdz trim mēnešiem no dienas, kad saņemts ierosinātāja rakstisks iesniegums par darbu izpildes apturēšanu;
  • uz laiku līdz vienam mēnesim:
    • no ierosinātāja rakstiskā iesnieguma saņemšanas dienas par darbu izpildes apturēšanu sakarā ar būvniecības jomā sertificēta speciālista sagatavota akta par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu, kas sagatavots šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, iesniegšanu;
    • no dienas, kad izsniegts vai nosūtīts darbu izpildes apturēšanas paziņojums, ko sagatavojis Valsts zemes dienesta darbinieks, kas veic būves kadastrālo uzmērīšanu, ja:
      • ierosinātājs nenodrošina uzmērītāja iekļūšanu uzmērāmajā objektā un netraucētu kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu;
      • nav iespējams iegūt šajos noteikumos minētos būves un tās daļu apjoma rādītājus vai citus būvi raksturojošos rādītājus, tai skaitā informāciju par būves galveno lietošanas veidu vai telpu grupu lietošanas veidiem, vai arī ja šī informācija ir pretrunīga;
      • uzmērāmā objekta apsekošanas laikā konstatēts, ka uzmērāmā objekta stāvoklis apdraud uzmērītāja dzīvību, veselību vai drošību un kadastrālā uzmērīšana no ārpuses nav iespējama.

Uzmērīšanas darbus pārtrauc šādos gadījumos:
  • saņemts attiecīgs ierosinātāja rakstisks iesniegums;
  • būves kadastrālajā uzmērīšanā konstatēts objekts, ko kadastrāli neuzmēra;
  • trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts ierosinātāja rakstisks iesniegums par darbu izpildes apturēšanu, ierosinātājs nav iesniedzis rakstisku iesniegumu par darbu izpildes turpināšanu;
  • no ierosinātāja rakstiskā iesnieguma saņemšanas dienas par darbu izpildes apturēšanu sakarā ar būvniecības jomā sertificēta speciālista sagatavota akta par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu, kas sagatavots šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, iesniegšanu vai no dienas, kad izsniegts vai nosūtīts darbu izpildes apturēšanas paziņojums, ko sagatavojis Valsts zemes dienesta darbinieks, kas veic būves kadastrālo uzmērīšanu, nav novērsti darbu izpildes apturēšanas paziņojumā norādītie darbu izpildes apturēšanas iemesli.

Ēkas nolietojumu nosaka procentos, ņemot vērā:
  • katra konstruktīvā elementa faktisko kalpošanas ilgumu gados;
  • katra konstruktīvā elementa konstrukcijas veidu;
  • apsekošanas dienā vizuāli konstatētās nolietojuma pazīmes katram konstruktīvajam elementam;
  • konstruktīvo elementu īpatsvaru.

Ēku raksturojošās informācijas iegūšana no iesniegtajiem dokumentiem
 

Atbilstoši projekta dokumentācijai, aktam par būves pieņemšanu ekspluatācijā, citam valsts vai pašvaldības iestāžu izdotam vai apstiprinātam dokumentam (piemēram, lēmumam, izziņai, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotai un pašvaldības būvvaldes apstiprinātai informācijai) vai, ja tādu nav, būves tiesisku iegūšanu apliecinošam dokumentam iegūst šādu ēku raksturojošo informāciju:
  • ēkas nosaukumu;
  • ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gadu;
  • ēkas galveno lietošanas veidu;
  • telpu grupas nosaukumu;
  • telpu grupas lietošanas veidu;
  • telpu nosaukumus.

Patvaļīgas būvniecības pazīmes nekonstatē, bet Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība informē pašvaldības būvvaldi par būves vai telpu grupas izmantošanu pretēji Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajam telpu grupas lietošanas veidam, ja būve vai telpu grupa ir nodota ekspluatācijā un tajā tiek veikta būves vai tās daļas kadastrālā uzmērīšana


Ēkas nolietojuma aktualizāciju veic apsekojot būvi vai telpu grupu apvidū reizē ar telpu logu vai durvju aiļu izvietojuma, telpu norobežojošo konstrukciju savstarpējā izvietojuma, telpu vai telpu grupu savstarpējā sadalījuma vai skaita, telpu vai telpu grupu platības vai augstuma, būves apbūves laukuma, kopējā platības vai būvtilpuma aktualizāciju vai kā atsevišķu būves kadastrālās uzmērīšanas darbību.

 
Bez apsekošanas apvidū aktualizē šādus būves kadastrālās uzmērīšanas datus:
  • pamatojoties uz ierosinātāja iesniegto projekta dokumentāciju, aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, citu valsts vai pašvaldības iestāžu izdotu vai apstiprinātu dokumentu (piemēram, lēmumu, izziņu, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotu un pašvaldības būvvaldes apstiprinātu informāciju) vai, ja tādu nav, būves tiesisku iegūšanu apliecinošu dokumentu
    • būves galveno lietošanas veidu, telpu grupas lietošanas veidu vai būves tipu;
    • būves vai telpu grupas labiekārtojumu;
    • būves vai telpu grupas ekspluatācijā pieņemšanas gadu;
  • inženierbūves nolietojumu (šajā gadījumā par inženierbūves apsekošanas gadskaitli pieņem aktualizācijas gadu).

Mākslinieku darbnīcas telpu grupas datu aktualizācija:
 

Ja tiek aktualizēti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas mākslinieku darbnīcas telpu grupas dati, bet ierosinātāja iesniegtajos dokumentos nav norādīts mākslinieku darbnīcas telpu grupas lietošanas veids, to klasificē kā dzīvojamo telpu grupu.

Labiekārtojumu aktualizācija:
 
Kadastra informācijas sistēmā ēkai vai telpu grupai reģistrētos labiekārtojumus var dzēst, vienīgi pamatojoties uz akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai cita pašvaldības būvvaldes izsniegta vai apstiprināta dokumenta, kas apliecina attiecīgo inženierkomunikāciju izbūvi vai nojaukšanu vai inženierkomunikāciju īpašnieka izsniegta dokumenta pamata, bet, ierosinot papildu (jaunu) labiekārtojumu reģistrāciju, minēto dokumentu vietā var iesniegt arī labiekārtojumu anketu.

 
Masveida apsekošanā iegūto datu aktualizācija:
  • Ēkas datus, kuri Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti tikai tādā apjomā, kāds iegūts ēku masveida apsekošanā, aktualizē, veicot visas ēkas kadastrālo uzmērīšanu.
  • Ja masveida apsekošanā apsekotajām ēkām Valsts zemes dienesta arhīva glabātavā ir tehniskās inventarizācijas dokumenti, kas nav kadastra dokumenti, ierosinātājs var aktualizēt ēkas datus bez apsekošanas apvidū, ievērojot šādus nosacījumus:
    • tehniskās inventarizācijas dokumentos ir informācija par ēkas un tajā ietilpstošo telpu grupu raksturojošiem rādītājiem, kas nepieciešami ēkas kadastrālās vērtības aprēķinam un grafisko plānu sagatavošanai digitālā veidā vektordatu formā atbilstoši šo noteikumu prasībām;
    • ierosinātājs apliecina, ka ēkā kopš pēdējās pilnās tehniskās inventarizācijas nav veiktas konstruktīvas izmaiņas, kuru dēļ būtu mainījušies ēku raksturojošie rādītāji.