Valsts Zemes Dienests

Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēma

Nekustamā īpašuma valsts kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kas nodrošina aktuālu oficiālo teksta un telpisko datu iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu par Latvijas Republikas teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to sastāvā ietilpstošām zemes vienībām, būvēm, telpu grupām un zemes vienības daļām, kā arī to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un lietotājiem, nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un nodokļa maksātājiem.

Eiropas valstīs pastāv dažādas pieejas zemes pārvaldes organizēšanai. Latvija pieder pie tām valstīm, kur pastāv divi reģistri, ko uztur dažādas iestādes: Kadastrs, kas veic īpašumu veidojošo objektu reģistrāciju un īpašuma formēšanu tā nostiprināšanai Zemesgrāmatā un Zemesgrāmata, kas pēc īpašuma reģistrācijas Kadastrā veic īpašuma tiesību nostiprināšanu.

Latvijas mūsdienu Kadastra vēsture aizsākās 1992.gadā, vienlaicīgi ar zemes reformu, kas bija nepieciešama, atgūstot Latvijas valstisko neatkarību un pārejot uz tirgus ekonomiku. Fizisko personu īpašuma tiesības uz zemi oficiāli tika atjaunotas 1993.gadā. Nekustamā īpašuma valsts kadastra saturs pakāpeniski ir pieaudzis: ja pirmajos četros gados kopš tā atjaunošanas 90.gadu sākumā tika reģistrētas tikai zemes vienības un zemes īpašumi un lietojumi, tad kopš 1996.gada tika uzsākta arī būvju datu reģistrācija un no 2000.gada – masveidīga dzīvokļu reģistrācija. Pirmie astoņi Nekustamā īpašuma valsts kadastra darbības gadi bija veltīti galvenokārt datu savākšanai un to sākotnējai reģistrācijai, bet kopš 2001.gada par galveno prioritāti ir kļuvusi datu aktualitāte un kvalitāte. Kadastrā reģistrēti 100% valsts teritorijas, tas tiek kārtots digitālā formā.

Latvijā ir īpašumi ar četru veidu sastāvu:

• īpašums, kura sastāvā ir zeme;
• īpašums, kura sastāvā ir zeme un būves;
• īpašums, kura sastāvā ir tikai būve;
• dzīvokļa īpašums.

Izdalot zemi kā nekustamā īpašuma veidu, ar to saprot nekustamo īpašumu plašākajā nozīmē, t. i., kopā ar zemes īpašniekam piederošajām ēkām un būvēm, taču pie tiem tiek pieskaitīti arī īpašumi, kuru sastāvā ir tikai neapbūvēts zemes gabals. Būvju īpašumi ir nekustamie īpašumi, kuru sastāvā ietilpst tikai būve, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes. Dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu.

Kadastra informācijas sistēmas (IS) uzturēšanu VZD veic saskaņā ar 2006.gada 30.maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 439 „ Valsts zemes dienesta nolikums”. Kadastra darbību reglamentējošās juridiskās bāzes pilnveidošanai Valsts zemes dienestā (VZD) tika izstrādāts un 2005.gada 1.decembrī LR Saeimā tika pieņemts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, kas aizstāj līdz tam pastāvējušos 1996.gada 30.aprīlī pieņemtos LR Ministru kabineta noteikumus Nr.158 “Nekustamā īpašuma valsts kadastra noteikumi”. Ir izstrādāti un spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma normu piemērošanu.

Kadastru veido:

• teksta dati, kuri ietver datus par nekustamā īpašuma atrašanās vietu, zemes vienību kadastra apzīmējumiem un platībām, par ēkām un būvēm, nekustamā īpašuma vērtību, apgrūtinājumiem un aprobežojumiem, kā arī par īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju;
• telpiskie dati - kartogrāfiskie attēli, kuros parādītas zemes vienību un būvju robežas, kadastra apzīmējumi un citas nekustamo īpašumu raksturojošas ziņas.

Kadastra karte Latvijā ir digitālā (vektoru) formā; tā aptver visu Latvijas Republikas teritoriju un kalpo pārskatam par attēloto objektu savstarpējo izvietojumu teritorijā. Karte veidota Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM projekcijā; to iegūst ar zemes vienību robežu izlīdzināšanas metodi. Kadastra karti uztur atbilstoši kadastrālās uzmērīšanas datu precizitātei. Kadastra kartes dati tiek glabāti failu sistēmā.

Fragments no Kadastra kartes

Kadastra kartē attēlo sekojošus elementus:

1. kadastrālo teritoriju un kadastra grupu robežas, nosaukumus, kodus un numurus;
2. zemes vienību robežas, robežpunktus un to kadastra apzīmējumus;
3. būvju ārējās kontūras un to kadastra apzīmējumus;
4. nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas robežu un identifikatoru;
5. zemes vienības daļas robežas, robežpunktus un to kadastra apzīmējumus.

Kadastra informācijas sistēmā uztur teksta un telpiskos datus:

1) par nekustamajiem īpašumiem (t.sk., tiesiskajiem valdījumiem, lietojumiem):

• kadastra numuru;
• dokumentu, uz kuru pamata reģistrēts nekustamais īpašums vai aktualizēti tā dati;
• nekustamā īpašuma sastāvu;
• nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā;
• īpašnieku, tiesisko valdītāju, lietotāju;
• dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamās daļas;
• kadastra subjektam piederošās domājamās daļas;
• ziņas par reģistrāciju zemesgrāmatā;
• nekustamā īpašuma galveno lietošanas mērķi;
• ziņas par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumiem;
• ziņas nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai;
• nekustamā īpašuma nosaukumu;
• nekustamā īpašuma arhīva lietas reģistrācijas numuru;

2) par nekustamā īpašuma objektu (zemes vienību, zemes vienības daļu, ēku, telpu grupu):

• kadastra apzīmējumu;
• dokumentu, uz kuru pamata reģistrēts nekustamā īpašuma objekts vai aktualizēti tā dati;
• kadastrālās uzmērīšanas datus;
• robežas, to precizitāti, platību;
• kadastrālās vērtēšanas datus;
• kadastrālo vērtību;
• mežaudzes vērtību;
• īpašnieku;
• apgrūtinājumus;
• nekustamā īpašuma lietošanas mērķi;
• ziņas nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām;
• adresi;
• arhīva lietas reģistrācijas numuru;

3) par nomu:

• identifikatoru;
• dokumentu, uz kuru pamata reģistrēta noma vai aktualizēti tās dati;
• nomnieku;
• nomas sastāvu;
• nomas novērtējumu kadastrā.

Kadastra dati tiek izmantoti:

• nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanai;
• darījumu formēšanai ar nekustamajiem īpašumiem;
• nekustamo īpašumu izmantošanai un to attīstības plānošanai;
• kadastrālajai vērtēšanai;
• nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai;
• valsts, reģionu un pašvaldību ekonomiskās attīstības un teritoriālai plānošanai;
• zemes ierīcības darbu veikšanai un vides aizsardzības plānošanai;
• valsts statistiskās informācijas sagatavošanai;
• zemes bilances sastādīšanai;
• ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidošanai un uzturēšanai;
• citu reģistru un informācijas sistēmu turētāju interešu nodrošināšanai;
• citām vajadzībām.

Tā kā Kadastra IS galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju, Kadastra informāciju var pieprasīt ikviens, iesniedzot VZD rakstveida iesniegumu vai globālajā tīmeklī tiešsaistes režīmā, pieslēdzoties VZD datu publicēšanas portālam. Tajā bez maksas ir pieejami tādi dati kā īpašuma kadastra numurs, zemes vienības, būves, telpu grupas kadastra apzīmējums; zemes vienības, būves, telpu grupas adrese; īpašuma nosaukums; zemesgrāmatas nodalījuma numurs (ja īpašuma tiesības nostiprinātas Zemesgrāmatā); zemes vienības un būves atrašanās vietas attēlojums simbola veidā satelītkartē M 1:50 000. Ja klients vēlas skatīt plašāku datu apjomu, par to ar VZD jānoslēdz abonēšanas līgums.

Valsts zemes dienests izsniedz Kadastra IS datus, realizējot normatīvajos aktos noteiktās fizisko personu datu aizsardzībai prasības, tāpēc, ja pieprasa informāciju, kas satur fiziskās personas datus, iesniegumā jānorāda informācijas saņemšanas pamatojums un informācijas izmantošanas mērķis. Nekustamā īpašuma īpašnieks (vai tiesiskais valdītājs vai lietotājs) reizi kalendāra gadā var pieprasīt un saņemt aktuālos kadastra datus par savu nekustamo īpašumu bez maksas.

Savukārt, valsts un pašvaldību institūcijām to funkciju veikšanai nodrošināta iespēja saņemt Kadastra IS datus gan dažādu sarakstu veidā pa administratīvajām teritorijām, gan digitālā veidā (tiešsaistes režīmā, tai skaitā izmantojot VZD datu publicēšanas portālu, vai uz elektroniskā datu nesēja). Megasistēmas projekta ietvaros, kura galvenais mērķis ir izveidot saskaņotu valsts nozīmes reģistru sistēmu (megasistēmu) ar precīzi noteiktu atbildību un datu savākšanas tehnoloģiju, notiek savstarpēja datu apmaiņa ar daudzām valsts un pašvaldību institūcijām, piemēram:

• pašvaldībām (Pašvaldību vienotās informācijas sistēma un citas pašvaldību IS);
• Valsts meža dienestu (Meža valsts reģistrs);
• Tieslietu ministriju (Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata);
• VAS "Privatizācijas aģentūra";
• Uzņēmumu reģistru;
• Centrālo statistikas pārvaldi;
• Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (Iedzīvotāju reģistrs);
• Valsts ieņēmumu dienestu (Nodokļu maksātāju reģistrs);
• Valsts adrešu reģistru;
• Lauku atbalsta dienestu (Lauku reģistrs un Meliorācijas kadastrs).

 
Kadastra un reģistru departaments un reģionālās nodaļas
krd@vzd.gov.lv
(+371) 67038676

Valsts adrešu reģistrs

Valsts adrešu reģistrs (turpmāk tekstā – Adrešu reģistrs) ir Valsts zemes dienesta informācijas sistēma, kas nodrošina:

• datorizētu adresācijas objektu uzskaiti teksta (ar detalizāciju līdz telpu grupai) un kartes veidā (ar detalizāciju līdz zemesgabalam vai ēkai);
• sistematizēta adrešu saraksta uzturēšanu, kurā katrai adresei piešķirts individuāls un nemainīgs kods;
• ar adresēm saistītās informācijas sniegšanu.

Katram adresācijas objektam, neatkarīgi no tā, vai tas ir dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, dzīvojamā ēka, iela, novads, pilsēta utt. tiek piešķirts deviņu ciparu kods. Šis kods paliek nemainīgs visu adreses vietas pastāvēšanas laiku un to praktiski neietekmē izmaiņas valsts administratīvajā, kā arī administratīvo teritoriju iekšējā teritoriālajā iedalījumā. Adresācijas objektu kodu izmantošana valsts un pašvaldību, kā arī citās informācijas sistēmās un reģistros ļauj nodrošināt nekļūdīgu vajadzīgo ziņu atrašanu, kā meklēšanas kritēriju izmantojot adresi, tādējādi atvieglojot savstarpēju informācijas apmaiņu starp reģistriem. Adrešu reģistra datu lietotājiem zūd nepieciešamība patstāvīgi aktualizēt adrešu datus, līdz ar to radot finansiālo un cilvēku resursu ekonomiju. Adrešu reģistra informācija balstīta uz normatīvajiem aktiem un pašvaldību lēmumiem, t.i., to institūciju dokumentiem, kuru kompetencē ir adrešu piešķiršana.

Adrešu reģistra dati līdz ielu līmenim (tikai aktuālie teksta dati) ir pieejami ikvienam interneta lietotājam VZD mājaslapā; pilnā apjomā – noslēdzot līgumu ar VZD un vienojoties par klientam vēlamo datu saņemšanas veidu:

• replicējot datus (vēlama ORACLE vide);
• pieslēdzoties Adrešu reģistram internetā tiešsaistes režīmā (teksta un grafiskie dati);
• teksta datņu veidā.

 Ar Valsts adrešu reģistrā reģistrētajām adresēm var iepazīties datu publicēšanas portāla www.kadastrs.lv sadaļā "Valsts adrešu reģistrs".

Lauku zemes izpirkšanas reģistrs

Lauku zemes izpirkšanas reģistrs ir lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu uzskaites sistēma. Reģistra galvenais uzdevums ir nodrošināt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma prasības. Tā uzturēšanas un vešanas kārtību Valsts zemes dienests veic saskaņā ar Ministru Kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumiem Nr.608 “Lauku zemes izpirkšanas reģistra noteikumi”.

Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ieraksta ziņas par:

• zemes izpirkšanas pieprasījuma numuru un datumu;
• zemes izpirkšanas pieprasījuma numuru un datumu;
• fiziskām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi;
• juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi;
• administratīvās teritorijas nosaukumu, kurā atrodas izpērkamā zeme;
• pieprasītās zemes vienības kadastra apzīmējumu un ar lēmumu lietošanā piešķirtās zemes platību hektāros;
• lēmuma par tiesībām zemi izpirkt zemi vai atteikumu iegūt zemi īpašumā datumu un numuru;
• pieprasījuma izskatīšanas atlikšanu un atlikšanas iemesliem;
• pieprasījuma svītrošanuno reģistra;
• izveidotās arhīva lietas datumu un numuru

Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ierakstītās ziņas, ievērojot normatīvajos aktos par informācijas atklātību un datu aizsardzību noteiktās prasības, ir publiski pieejamas. Informācija par Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautiem zemes izpirkšanas pieprasījumiem iespējams apskatīt šeit.