Valsts Zemes Dienests

Mērniecības pirmsākumi Latvijā meklējami jau viduslaikos. Valsts arhīvos atrodami to laiku zemes plāni, atsevišķi zemes uzskaites materiāli. Vecākie mērniecības materiāli, kuriem ir praktiska nozīme pašreizējā zemes reformā datēti ar 19. gadsimta vidu, kad latviešu zemnieki masveidā ieguva zemi īpašumā. 1919.gada jūlijā tika nodibināta pirmā Latvijas valsts mērniecības organizācija - Zemkopības ministrijas Mērniecības un kultūrtehnikas nodaļa, kurā strādāja 13 mērnieki. 1920.gadā izveidojās patstāvīga Mērniecības nodaļa ar 166 darbiniekiem, bet 1922.gadā to skaits sasniedza jau 483.

1920.gadā tika nodibināta arī Latvijas Mērnieku biedrība, kura aktīvi iekļāvās zemes reformas realizācijā un kļuva par zinātniski - tehnisku organizāciju. Biedrība aktīvi sadarbojās ar ārvalstu speciālistiem un 1926. gadā kļuva par Starptautiskās mērnieku savienības locekli.

Līdz 1940.gadam Latvijas mērnieku darba rezultātā tika īstenota agrārā reforma (1920.-1937.g.g.); izveidots valsts trigonometriskais tīkls (1938.-1940.g.g.) uzsākta valsts zemes kadastra veidošana (1931.-1940.g.g).

Latvijas mērnieku biedrība savu darbību atsāka 1988.gadā un 1993.gada 15.februārī tā tika atjaunota Starptautiskajā mērnieku savienībā.

Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijā kā viena no svarīgākajām problēmām izvirzījās zemes kā nacionālās bagātības izmantošana un aizsardzība. 1990. gada 13.jūnijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par agrāro reformu Latvijas Republikā”, kas paredzēja lauku apvidus zemes piešķiršanu lietošanā fiziskām un juridiskām personām ar tai sekojošu zemes privātīpašuma tiesību atjaunošanu vai nodošanu fizisku personu privātīpašumā. 1990.gada 21.novembrī Augstākā Padome pieņēma likumu “Par zemes reformu Latvijas republikas lauku apvidos”, bet 1991.gada 20.novembrī – likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.

Kā parādīja pirmo reformas gadu prakse, esošās iestādes un organizācijas ar lielām grūtībām tika galā ar reformas pirmajiem uzdevumiem laukos, bet pilsētās šis darbs faktiski netika uzsākts. Traucēja atsevišķu radniecīgu organizāciju un iestāžu dažādā pakļautība, savstarpējas koordinācijas trūkums, nesakārtotie zemes lietu informācijas uzkrāšanas un izmantošanas jautājumi.

1992.gada 15.decembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu “Par Valsts zemes dienestu”. Valsts zemes dienests tika veidots apvienojot Lauksaimniecības ministrijas Valsts zemes ierīcības departamentu, Aizsardzības ministrijas ģeodēzijas un kartogrāfijas departamentu, virkni ar šo nozari saistītos uzņēmumus, kā arī pašvaldību zemes ierīcības dienestus. 1993.gada 5.janvārī par Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru iecēla Gunti Grūbi. VZD ir pakļauts Ministru Kabinetam un atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Valsts zemes dienesta struktūra tika veidota, tās pamatā liekot rajonu un pilsētu nodaļas, kurās koncentrējās galvenā, ar zemes reformas realizāciju saistītā darba izpilde. Metodiskai un organizatoriskai nodrošināšanai tika izveidoti trīs nozaru centri – Nacionālais mērniecības centrs, Nekustamā īpašuma vērtēšanas centrs un Latvijas zemes kadastra centrs.

1999.gadā Valsts zemes dienestā veikta reorganizācija. 28 valsts zemes dienesta nodaļu vietā tika izveidotas 8 reģionālas nodaļas. Nozaru metodiskie centri tika iekļauti Valsts centrālā zemes dienesta sastāvā, izveidojot 6 nozaru pārvaldes, kuras ne tikai veic metodisko vadību, bet atbild arī par darba organizāciju un rezultātiem visos dienesta līmeņos. VZD reģionālo nodaļu sastāvā uz bijušo rajona nodaļu bāzes izveidoti reģionālo nodaļu biroji, kuri veic sākotnējo datu sagatavošanu, to tālāku aktualizāciju, kā arī tieši strādā ar pasūtītājiem, uztur kontaktus ar pašvaldībām un valsts pārvaldes vietējām iestādēm.

No 2006.gada 1.janvāra, kad tika pabeigta VZD reorganizācija atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra rīkojumam Nr.674 „Par Valsts zemes dienestu reorganizāciju”, VZD pilda sekojošas funkcijas: nodrošina Nekustamā īpašuma valsts kadastra darbību, nodrošina Valsts Adrešu reģistra darbību, aizsargjoslu informācijas sistēmas darbību un piedalās zemes reformas īstenošanā. Savukārt līdz dienesta reorganizācijai veikto ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu izpilde ir nodota Aizsardzības ministrijas izveidotajai Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai, bet mērniecības darbu izpilde nodota Tieslietu ministrijas izveidotajai SIA „Latvijas Valsts mērniekam”.